Var jau būt, ka arī citu valstu iepirkuma speciālistiem būtu lietderīgi mācīties no mums, kā pareizi jāveido publisko iepirkumu sistēmas, tomēr laika gaitā rodas arvien lielāka vēlēšanās ielūkoties citu valstu pieredzē – ja nu tomēr atrodas kas vērā ņemams un pielāgojams mūsu apstākļiem. Šoreiz ieskats divu teritoriāli mazu valstu iepirkumu sistēmās.
Maltā
Ar 2009. gadu bija plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) pārejas programmas finansētu centralizētu publisko iepirkumu sistēmas modeli, un tagad laiks palūkoties, kā tad viņiem tur iet?
Publiski pieejamā informācija liecina par to, ka šobrīd Malta tomēr nav pārgājusi uz centralizētu publisko iepirkumu sistēmu, bet ir ieviesusi modeli, kur ievērojama nozīme ir pasūtītāju iniciatīvai, kā arī elektroniski veiktajiem iepirkumiem. Elektroniskie iepirkumi Maltā nozīmē, ka interneta vidē ir izveidota publisko iepirkumu platforma informācijas apmaiņai elektroniskā vidē2, kur tiek dota iespēja ievietot informāciju un lejupielādēt dokumentus.
Iepirkumu sludinājumi tiek publicēti divās vietnēs – Finanšu ministrijas Līgumu departamenta (FMLD) mājaslapā3 vai Elektronisko publisko iepirkumu sistēmas (e-PPS) mājaslapā. Turpat arī iepirkuma procedūras dokumentācija un cita informācija. FMLD mājaslapā publicētajiem paziņojumiem iespēja atvērt katru interesējošo sadaļu atsevišķi (arī atbildes uz uzdotajiem jautājumiem) tiek dota tikai reģistrētiem lietotājiem. Reģistrēt savu uzņēmumu ir iespējams, nosūtot attiecīgu iesniegumu pa faksu vai elektroniski.
Kas attiecas uz iepirkumu centralizāciju, Maltā valsts iestādēm lielo iepirkuma procedūru veikšana ir deleģēta FMLD. Sarakstā ir deviņas ministrijas un to padotībā esošās iestādes. Tās visas ir norādītas Maltas Publisko iepirkumu likuma (PIL) 2. tabulā. Centralizētās iepirkuma procedūras tiek organizētas katras iestādes vajadzībām, ņemot vērā to priekšlikumus, kas tiek iesniegti par iepirkuma procedūras norisi atbildīgajā Vispārējā līgumu komisijā. Galīgos lēmumus par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņem Ģenerālā līgumu komisija4.
Procedūras, kuru līgumcena nepārsniedz ES noteiktās līgumcenu robežas, minētās valsts iestādes, kā arī visi pārējie pasūtītāji, kuri nav minēti Maltas PIL 2. tabulā, var organizēt paši. Šādos gadījumos 2. tabulā esošo valsts iestāžu pieņemtos lēmumus par rezultātiem apstiprina FMLD.
Maltā e-PPS darbību nodrošina Maltas informācijas tehnoloģiju aģentūra (MITA)5 . Tika plānots, ka 2013. gadā FMLD organizēto iepirkuma procedūru norise pilnībā tiks nodrošināta elektroniski. Apskatot e-PPS vietnē izsludinātās iepirkuma procedūras, redzams, ka aktivitāte ir liela, ik dienas tiek ievietota informācija par vairākām iepirkuma procedūrām. Līdzās vienīgās centralizētās iestādes6 ievietotajiem sludinājumiem redzamas arī citu iestāžu izsludinātās procedūras. Lielo iepirkuma procedūru nelielajai Maltai ir salīdzinoši maz.
Brīvprātīgi centralizēta pieeja ir medikamentu un medicīnas preču iepirkumiem. Izsludinātas vairākas iepirkumu procedūras, kuru rezultātā ir paredzēts slēgt vispārīgās vienošanās. Kā līgumslēdzēja iestāde minēta Central Procurement and Supplies Unit (MHF), kas veic iepirkumus ar veselības aprūpi saistītu iestāžu vajadzībām. Elektronisko iepirkumu priekšrocības aktīvi izmanto arī MITA un vēl dažas iestādes, savukārt citi pasūtītāji joprojām dod priekšroku FMLD mājaslapai.
Sūdzību par publiskajiem iepirkumiem Maltā vispirms iesniedz pasūtītājam – piecu darba dienu laikā pēc rezultātu paziņošanas. To iesniedz kopā ar depozītu, kura summa atkarīga no paredzamās līgumcenas (0,5 %), un nav mazāka par 400 eiro. Pēc noteiktā piecu darba dienu termiņa sūdzību var iesniegt Līgumu pārskatīšanas padomē7 desmit darba dienu laikā. Padome pieņem lēmumu un sniedz rekomendācijas, tās lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot prasību tiesā (noteiktais termiņš atkarībā no līgumcenas – 20 vai 60 dienas)8 . Pēc sūdzības iesniegšanas automātiski iestājas aizliegums slēgt iepirkuma līgumu. Paziņojumi par iepirkuma procedūras rezultātiem ES Oficiālajā Vēstnesī (OV) tiek publicēti, pilnā mērā izmantojot iespējas, kas noteiktas Direktīvā 2004/18/EK, tas ir, ne vēlāk kā 48 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Uzziņai
Malta
Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā
Līdz 2010. gadam publisko iepirkumu sistēma ne ar ko daudz neatšķīrās no tās, kas bija izveidota Latvijā. Citu ceļu Igaunija izvēlējās 2010. gadā, kad tika veikta reorganizācija un iepirkumu uzraudzības institūcijas funkcijas tika nodotas Finanšu ministrijas (FM) pārziņā. Respektīvi, uzraudzības funkcija tika nošķirta no starpniecības funkcijām.
Tagad Igaunijas publisko iepirkumu portāls ir universāls bezmaksas lietošanai nodots publisko iepirkumu portāls, kur reģistrētiem lietotājiem tiek piedāvāta iespēja gan pašiem ievietot, gan arī meklēt citu ievietotos sludinājumus, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu informāciju. Lietotāji no Igaunijas var izmantot identifikācijas (ID) karti vai mobilo ID. Portāls nav pārslogots ar lieku informāciju, apskatot sadaļas, viegli var atrast gan ierastos iepirkumu sludinājumus, gan elektroniskās izsoles, normatīvos aktus, rokasgrāmatas, apmācību iespējas un citu svarīgu informāciju.
Igaunijas Publisko iepirkumu likums (PIL)10 ietver arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem attiecināmās prasības iepirkumu jomā. Tā mērķis ir formulēts samērā īsi un kodolīgi: nodrošināt līdzekļu pārredzamu, racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, vienlīdzīgas attieksmes un efektīvas pastāvošās konkurences izmantošanu publiskajā iepirkumā. Likums nosaka arī FM funkcijas, tiesības un pienākumus iepirkumu jomā, kā arī publisko iepirkumu reģistra (PIR) mērķus.
FM: īsteno valsts uzraudzību pār publisko iepirkumu un pārkāpumiem; konsultē un apmāca jautājumos par PIL; savā mājaslapā publicē atjaunotu informāciju par publiskajiem iepirkumiem.
PIR mērķi: nodrošināt publisko iepirkumu paziņojumu publicēšanu un nosūtīšanu OV; atspoguļot pārsūdzību rezultātus; nodrošināt elektronisku iepirkuma procedūru; nodrošināt statistikas informāciju; sniegt informāciju.
Igaunijas PIL ir interesants ar to, ka tajā ir atsevišķa nodaļa par atbildību. Piemēram, tas nosaka naudas soda piemērošanu par to, ka piegādātājs ir iesniedzis piedāvājumu bez apņemšanās noslēgt iepirkuma līgumu (privātpersonām 200 eiro, juridiskām – 2000 eiro). Līdzvērtīgs sods paredzēts par nepatiesas informācijas iesniegšanu, dokumentu viltošanu, pieskaitot vēl arī zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies nepatiesi sniegtās informācijas dēļ. Igaunijā FM var atcelt iepirkuma komisijas lēmumu arī tad, ja nav vēl iesniegta neviena sūdzība, piemēram, ja ir pamatotas šaubas par pasūtītāja objektivitāti.
Par sūdzības iesniegšanu Apelācijas komisijā (AK) Igaunijā ir jāmaksā valsts nodeva, kuras apmēru nenosaka PIL. To iesniedz septiņu darba dienu laikā pēc fakta konstatēšanas, un AK sūdzību vismaz triju locekļu sastāvā izskata septiņu darba dienu laikā. Atklāta sēde tiek organizēta, ja kāda no pusēm to pieprasa. Ja pārkāpums tiek novērsts (tam tiek dots divu dienu termiņš), sūdzību neizskata. No iesnieguma saņemšanas līdz lēmuma paziņošanai paiet apmēram 15 kalendārās dienas11.
Igaunijā AK locekļus uz pieciem gadiem pēc valdības ierosinājuma ieceļ ministru prezidents. Likumā nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz kvalifikāciju vai pieredzi, bet ir noteikts, ka komisijas locekļu algai jābūt līdzvērtīgai tai, ko saņem tiesneši.
AK loceklis atceļ sevi no sūdzības izskatīšanas, ja ir radušās šaubas par viņa objektivitāti, tas ir, ja pārskatīšanas procedūra ir attiecināma uz partijas biedru vai viņa likumīgo pārstāvi, pēcnācēju vai vienu no vecākiem, citiem pirmās pakāpes radiniekiem un viņu esošajiem un bijušajiem laulātajiem, pusmāsām, pusbrāļiem, audžuvecākiem vai audžubērniem, adoptētājiem un adoptētajiem, laulātajiem, iekšzemes partneriem, kā arī viņu tiešajiem asinsradiniekiem, tostarp gadījumos, ja laulība vai kopdzīve ir beigusies. Salīdzinājumā ar Latvijas PIL noteikto saistīto personu sarakstu, tas ir pilnīgāks.
Mākslas darbu iepirkšanai Igaunijā ir atsevišķs likums, bet tas attiecas tikai uz valsts iestāžu sabiedrisko telpu estētisko bagātināšanu, nevis uz pašvaldībām.
Arī Igaunijā ir iespējams organizēt centralizētas iepirkumu procedūras. Tas nozīmē, ka kāda iestāde var organizēt iepirkuma procedūru arī citu (parasti padotībā esošu) iestāžu vajadzībām, bet tas nav noteikts obligāti. Tādu iespēju paredz Direktīva nr. 2004/18/EK un Igauņu PIL tas papildus nav akcentēts.
Likums ir samērā viegli pārskatāms, tajā nav iekļautas tādas tiesību normas, kuras varētu būt pretrunā ar Direktīvu, kā arī tās, kuras varētu radīt liekus sarežģījumus, piemēram, obligātā centralizācija vai termiņš rezultātu publicēšanai.
Teksts: Ilona Jakubsone
———————————–
1 http://lv.wikipedia.org/wiki/Malta?
2 https://www.etenders.gov.mt/epps/home.do?
3 www.contracts.gov.mt?
4 http://europa.eu/youreurope/business/public-tenders/tools-database/index_en.htm#malta_en_benefiting-from-public-contracts?
5 https://www.mita.gov.mt/default.aspx?pageid=5?
6 skatīt Maltas PIL 4. tabulu, kurā minēta tikai viena iestāde?
7 http://www.gov.mt/en/Government/Government%20of%20Malta/Ministries%20and%20Entities/Officially%20Appointed%20Bodies/Pages/Boards/Public-Contracts-Review-Board.aspx?
8 http://www.mamotcv.com/files/5/PP12_Chapter-21_Malta.pdf?
9 https://riigihanked.riik.ee/lr1/web/guest/index?
10 https://www.riigiteataja.ee/akt/106012011020?leiaKehtiv?
11 http://triniti.ee/en/archives/4411?
Atbildēt